Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:323, Did:0, useCase: 0

LOV ačgārnās zvaigznītes: kad vienādi kritēriji rada nevienlīdzību

LOV ačgārnās zvaigznītes: kad vienādi kritēriji rada nevienlīdzību
Foto: Romāns Kokšarovs/f64

Ielūkojoties Latvijas Olimpiskās vienības mājaslapā pie ziemas sastāva, atsevišķiem sportistiem aiz vārda un uzvārda varam ieraudzīt zvaigznīti. Ar zvaigznes statusu gan tam šoreiz nav nekādas saistības, drīzāk pat gluži otrādi – šiem sportistiem katru ceturksni būs rūpīgi jāatskaitās par paveikto, jo vieta LOV A vai B sastāvā piešķirta kā avanss. Minētās zvaigznītes atrodamas pie biatlonista Andreja Rastorgujeva un šorttrekista Roberto Puķīša, kā arī aiz kamaniņu braucējiem Ināra Kivlenieka, Kendijas Aparjodes, Elīzas Cauces, Oskara Gudramoviča un Pētera Kalniņa.

Atceroties Phjončhanas ziemas olimpisko spēļu rezultātus, vieta LOV A sastāvā Rastorgujevam izskatās uzdāvināta, taču tā gluži nav – viņš pērn izpildīja kritēriju, mēnesi pirms olimpiādes izcīnot zelta medaļu Eiropas čempionātā. No otras puses – skaidrs, ka ne jau Eiropas čempionāts bija pagājušās sezonas galvenās sacensības, kam būtu jākalpo par atskaites punktu sportista snieguma izvērtēšanā. Tāpēc Andrejam šoreiz tikusi piekabināta zvaigznīte. Līdzīga situācija ir ar pavasara garastāvokļa maiņas pārcietušo Puķīti, kurš līdz olimpiskajam astotniekam neaizsniedzās, taču Eiropas čempionātā ieguva bronzu, kas ļauj aizķerties A sastāvā. Bet tikai komplektā ar jau minēto zvaigznīti.

Par kamaniņu sportistu iešļūkšanu LOV sastāvā rakstīju jau pavasarī. Neizteiksmīgās sezonas kulminācija bija olimpiskās spēles, kur apmierinošu atzīmi sev varēja ielikt tikai brāļi Šici (6. vieta), Kristers Aparjods (11. vieta) un Ulla Zirne (12. vieta). Tikmēr pašlaik ar zvaigznīti LOV A sastāvā atrodami arī Inārs Kivlenieks (Phjončhanā 20. vieta) un Kendija Aparjode (Phjončhanā 22. vieta). Prasīsiet – kas par desām, kungi? Taču viss ir vienkārši, jo pirms olimpiskajām spēlēm Latvijas kamaniņu sportisti novāca medaļu ražu Eiropas čempionātā Siguldā. Kivlenieks un Aparjode vietu A sastāvā sev nopelnīja ar komandu stafetes bronzu.

Un te – neliela rindkopa ar subjektīvām pārdomām. Nu labi, man var iestāstīt, ka no kamaniņu braucēju dinastijas otrās paaudzes sportistes Kendijas, kurai vēl tikai 21 gads, mēs nākotnē varam sagaidīt kaut ko vairāk par medaļu komandu stafetē vai otro desmitnieku olimpiskajās spēlēs. Bet, kam un kā var iestāstīt, ka A sastāvā jāpatur arī 32 gadus vecais Inārs. Viņš LOV A sastāvā bijis jau kopš 2013. gada, pirms tam vēl trīs gadus pavadot vienības B sastāvā. Šo deviņu gadu laikā Kivleniekam augstākā vieta olimpiādē ir bijusi 16. (2014. gadā), pasaules čempionātā – 9. (2013.), bet Pasaules kausa kopvērtējumā – 12. (2017.). Medaļas pasaules mērogā izcīnītas tikai komandu stafetē – bronza 2013. gadā un sudrabs 2016. gadā.

Inārs man nav nekāds ienaidnieks. Viņa vietā ar šādu "ieguldījums pret atdevi" attiecību varētu būt jebkurš cits atlēts. Neticu, ka viņš ieradās LOV, ar kāju atspēra kabineta durvis un trieca dūri galdā, pieprasot vietu A sastāvā. Taču acīmredzot augstāk minētā statistika paskrējusi garām tiem, kas apstiprināja viņu Latvijas sportistam vistreknākajā valsts apgādībā.

Elīzai Caucei pagājusī sezona bija praktiski sliktākā karjerā, bet Eiropas čempionātā iegūtā septītā vieta ļāva nosargāt vietu LOV B sastāvā. Pirms diviem gadiem Elīza izcīnīja Eiropas čempionāta sudrabu, tātad viņas vienīgie sasniegumi nav tikai uz komandu stafešu rēķina. Bet, kā ar divnieka ekipāžu Oskaru Gudramoviču un Pēteri Kalniņu (Phjončhanā 14. vieta), kuri LOV B sastāvā ir kopš 2009. gada, turklāt šīgada olimpiskajā sezonā bija pat A sastāvā. Labākie šī divnieka sasniegumi pasaules mērogā – desmitā vieta pasaules čempionātā (2012, 2013, 2015, 2016) un desmitā vieta Soču olimpiskajā spēlēs. Oskars (30 gadi) un Pēteris (30 paliks decembrī) noteikti ir forši džeki, bet, kāpēc šobrīd piesarkstu es, nevis tie, kas viņus iekļāva LOV B sastāvā.

Minētajam septītniekam ceturkšņa atskaites tiks pārbaudītas īpaši rūpīgi, bet kopš maija šādas atskaites par padarīto darbu jāiesniedz ikvienam LOV sastāvā esošam sportistam. Savulaik LOV jau piekopa treniņu dienasgrāmatu pārbaudes, tādēļ par jaunu taktiku to nosaukt nevar. Tomēr vismaz kaut kāda regulāra kontrole ir nepieciešama, lai nākamreiz, apsēžoties pie apaļā galda, varētu konstruktīvāk analizēt sniegumu un, kas pats galvenais, – tā cēloņus. Paredzams, ka oktobrī Rastorgujevam, Puķītim, Kivleniekam, Aparjodei, Caucei, Gudramovičam un Kalniņam sacensībās tiks izvirzīti konkrēti mērķi, kas jāizpilda, lai saglabātu vietu attiecīgajā LOV sastāvā.

Drīzumā varēs sākt izvērtēt arī vasaras sastāva sportistu rezultātus. Viņiem zvaigznīšu sistēma vēl netika piekopta, taču vairāki sportisti bija iekļauti LOV sastāvā ar atsevišķu lēmumu uz individuāliem nosacījumiem. 3x3 basketbolisti Nauris Miezis, Edgars Krūmiņš, Kārlis Pauls Lasmanis un Agnis Čavars (visi B sastāvs), kā arī modernās pieccīņas sportists Ruslans Nakoņečnijs (B sastāvs), pludmales volejbolists Edgars Točs (B sastāvs) un vieglatlēti Jānis Leitis un Rolands Štrobinders (abi C sastāvs) individuālos nosacījumus vismaz vietas saglabāšanai ir izpildījuši.

Pēdējo iespēju to paveikt Ņujorkā izmantoja Anastasija Sevastova, bet paukotājs Lūkass Edmunds Teteris (C sastāvs) un vieglatlēte Madara Palameika (B sastāvs) nosacījumus nav spējuši izpildīt. Madarai Eiropas čempionātā bija jātiek vismaz astotniekā un/vai jāsasniedz rezultāts 63,00 metri. Kā zināms, Palameika ierindojās devītajā vietā ar rezultātu 57,98 metri.

Ņemot vērā, ka tieši vieglatlēti uz sarunām LOV ieradīsies kā vieni no pirmajiem, varam paturpināt sporta karalienes skapja revidēšanu. Abi A sastāvā esošie sportisti (Laura Ikauniece-Admidiņa un Zigismunds Sirmais) Eiropas čempionātu izlaida traumu dēļ. Laura vietu A sastāvā saglabās, bet Zigismunds, visticamāk, pārcelsies uz B sastāvu. No Eiropas čempionāta dalībniekiem, kas bija LOV B sastāvā, nosacījumus vietas saglabāšanai izpildīja tikai Anete Kociņa, Līna Mūze un Lauma Grīva, kurām bija vismaz jākvalificējas Eiropas čempionātam. Desmito vietu ieguvusī Gunta Latiševa-Čudare (51,60 sekundes) atpalika no līguma nosacījumiem gan vietas (1.-8. vieta), gan rezultāta ziņā (51,30). Bet pavisam tālu no nosacījumu izpildes palika Mareks Ārents un Elvijs Misāns.

Tikmēr no C sastāva nosacījumus izpildījuši jaunie talanti – daudzcīņnieks Oļegs Kozjakovs, tāllēcēja Kristīne Blaževica, šķēpmetējs Patriks Gailums, 400 metru barjerskrējējs Maksims Sinčukovs un sprintere Sindija Bukša. Cerams, ka B sastāvā vietas tukšas nepaliks un tās ieņems labākie C sastāva atlēti. Bukšas gadījumā šis lēmums var būt izšķirošs viņas turpmākajai karjerai.

Protams, salīdzināt sporta veidus un dalīt sportistus pēc to fiziskajiem dotumiem nav kritērijs, kā noteikt, kādu atbalstu viņi pelnījuši. Taču pašreizējie kritēriji pārāk bieži rada neizpratni – kādēļ atsevišķi sportisti bez izciliem sasniegumiem vairākus gadus pie lielās sporta saimes kopgalda uz šķīvjiem krāmē papildporcijas, bet dažiem talantiem nākamo būtisko soli progresa virzienā liedz sasniegt kurkstošs vēders.

  +1 [+] [-]

, 2018-09-03 10:44, pirms 3 nedēļām
Atļaušos izteikties.Eksistē tāds Fogeļa faktors,kura priekšā Vrubļevskis ir pūkains sterilizēts kaķēns ar apgrieztiem nadziņiem.Punkts.

  +5 [+] [-]

, 2018-09-03 10:54, pirms 3 nedēļām
Lasu un itin nemaz neesmu pārsteigts. Pats pirms desmit un vēl vairāk gadiem rakstīju tieši par to pašu un izskatās, ka nekas nav mainījies. Sastāvu veidotāju sejas palikušas tās pašas un, droši vien, arī algas tās pašas....

  +4 [+] [-]

, 2018-09-03 11:28, pirms 3 nedēļām
Ēriks Strauss rakstīja: Lasu un itin nemaz neesmu pārsteigts. Pats pirms desmit un vēl vairāk gadiem rakstīju tieši par to pašu un izskatās, ka nekas nav mainījies. Sastāvu veidotāju sejas palikušas tās pašas un, droši vien, arī algas tās pašas....
Stipri šaubos, ka algas ir tās pašas, kas pirms 10 gadiem, ja tā būtu, tad jau būtu vēl diezgan labi.

  +1 [+] [-]

, 2018-09-03 11:59, pirms 3 nedēļām
Ok, piekrītu, ka jebkura sistēma un novērtējums ir ar kļūdām - tā ir visu sistēmu problèma...bet ko likt vietā?
Man būtiskais ir personīgās izjūtas pēc lielajiem mačiem - regulāras vilšanās par Palameiku, bet Gunta priecē...es Madaru vairs vispār nefinansētu, bet Guntai dubultotu finanses, kaut arī pirmajai 9.vieta, bet otrai 10.vieta...
Nu un kad LOV sāks dot naudu pēc manàm subjektīvām fana domām?
Tak nekad!
Kaut kāda sistēma un noteikumi ir vajadzīgi, un tā sistēma ir jāuzlabo!
Runājot par visiem šķēpmetējiem, tad ņemt vērā rezultātus vietējos mačos tikai pēc 3 mēģinājumiem...tas ir, lai jau met visus 6 metienus, bet vērtēt to, kurš brauc uz lielajiem mačiem ir pirmo trīs metienu iespētais....šogad aizbrauca Mūze un izgāzās, bet Sinta ir stabilāka, lai tiktu uz pamatsacensībàm lielajos mačos

     [+] [-]

, 2018-09-03 12:34, pirms 3 nedēļām
Objektīva kritika par subjektīviem kritērijiem.

  -1 [+] [-]

, 2018-09-03 14:04, pirms 3 nedēļām
dakots rakstīja: Ok, piekrītu, ka jebkura sistēma un novērtējums ir ar kļūdām - tā ir visu sistēmu problèma...bet ko likt vietā?
Man būtiskais ir personīgās izjūtas pēc lielajiem mačiem - regulāras vilšanās par Palameiku, bet Gunta priecē...es Madaru vairs vispār nefinansētu, bet Guntai dubultotu finanses, kaut arī pirmajai 9.vieta, bet otrai 10.vieta...
Nu un kad LOV sāks dot naudu pēc manàm subjektīvām fana domām?
Tak nekad!
Kaut kāda sistēma un noteikumi ir vajadzīgi, un tā sistēma ir jāuzlabo!
Runājot par visiem šķēpmetējiem, tad ņemt vērā rezultātus vietējos mačos tikai pēc 3 mēģinājumiem...tas ir, lai jau met visus 6 metienus, bet vērtēt to, kurš brauc uz lielajiem mačiem ir pirmo trīs metienu iespētais....šogad aizbrauca Mūze un izgāzās, bet Sinta ir stabilāka, lai tiktu uz pamatsacensībàm lielajos mačos
Ziemas sporta veidos viens no svarīgākiem kritērijiem, ja ne pats svarīgākais ir pasaules kausa kopvērtējums. Tas ir stabilitātes rādītājs sezonas garumā nevis vienās konkrētās sacensībās. vieglatlētikā ļoti nozīmīga ir Dimantu līga un panākums jau ir tad, ja tiek uz turieni uzaicināts.

     [+] [-]

, 2018-09-03 14:23, pirms 3 nedēļām
FUNS rakstīja: Ziemas sporta veidos viens no svarīgākiem kritērijiem, ja ne pats svarīgākais ir pasaules kausa kopvērtējums. Tas ir stabilitātes rādītājs sezonas garumā nevis vienās konkrētās sacensībās. vieglatlētikā ļoti nozīmīga ir Dimantu līga un panākums jau ir tad, ja tiek uz turieni uzaicināts.
ka tev pašam patīk norādīt - tas ir tikai tavs personīgais viedoklis.
mans viedoklis tāpat kā daudziem pašiem elites sportistiem, ka svarīgums ir skaidrs - OS, PČ un ikdienišķie pasaules kausi tikai pēc tam - tik cik netraucē gatavoties galvenajiem mačiem

  -2 [+] [-]

, 2018-09-03 14:54, pirms 3 nedēļām
Daniel rakstīja: ka tev pašam patīk norādīt - tas ir tikai tavs personīgais viedoklis.
mans viedoklis tāpat kā daudziem pašiem elites sportistiem, ka svarīgums ir skaidrs - OS, PČ un ikdienišķie pasaules kausi tikai pēc tam - tik cik netraucē gatavoties galvenajiem mačiem
Tieši tā. Tas ir mans viedoklis. Es pamatoju kādēļ tā domāju. Sportista ļoti svarīgs meistarības rādītājs ir stabilitāte un PK kopvērtējumu neuzvar gadījuma sportisti, viduvējība, bet PČ, OS var uzvarēt arī ar lielu veiksmes devu. Piemēram biatlonists Vinsents Džejs (Vincent Jay) ir olimpiskais čempions, PK labākā sezona kopvērtējumā 11. Izteikts viduvējs biatlonists kuram nospīdēja vienās sacensībās.
Olimpiskā čempione šķēpa mešanā Sāra Kolaka piemēram. Vai viņa patiešām ir viena no labākajām pasaulē.
Man nav pieņemams ka sportists sezonā ļoti labi nostartē vienās sacensībās(PČ, OS) un viņš ir A sastāvā , viņš ir izcils utt., bet pārējās visas ir vājas sacensības.
Protams ka tie kuri mazāk seko sportam , viņiemsvarīgi lai PČ, OS Latvijas vārds izskan pasaulē, jo tad seko līdzi kas un kā, bet citiem sporta pasākumiem seko mazāk. Stabilitāte ir svarīga.
Pateikšu domu,kur adaudziem nepatiks. 2016.gadā daudz vairāk vēlējos lai Palameika uzvar Dimanta līgas kopvērtējumu nevis OS. Tad Dimanta līgā varēja uzvarēt ar stabilitāti, tagad ir mainīti noteikumi un var uzvarēt arī ja divas reizes gadā ļoti labi nostartē. Palameika uzvarēja Dimanta līgu un tas ir izcils Latvijas sportistu sasniegums,ņemot vērā kāda bija tajā gadā Dimanta līgas punktu skaitīšanas formula.
Katram savas domas un lielākā daļa ir priecīgi ja sportists izšauj īstajos mačos un kaut vai pārējo gadu nedara neko. Man svarīgi lai sportists pierāda gada laikā visu laiku vai vizsmaz ik pa brīdim. Maratonistiem, demsmitcīņniekiem(septiņcīņniecēm) ir savādāk. Viņas nemaz nedrīkst daudz startēt gada laikā.

     [+] [-]

, 2018-09-03 15:08, pirms 3 nedēļām
kas tev pret Kolaku??

OS zelts,bronza EČ,4.v PČ,uzvaras DL...

     [+] [-]

, 2018-09-03 15:55, pirms 3 nedēļām
dakots rakstīja: Ok, piekrītu, ka jebkura sistēma un novērtējums ir ar kļūdām - tā ir visu sistēmu problèma...bet ko likt vietā?
Man būtiskais ir personīgās izjūtas pēc lielajiem mačiem - regulāras vilšanās par Palameiku, bet Gunta priecē...es Madaru vairs vispār nefinansētu, bet Guntai dubultotu finanses, kaut arī pirmajai 9.vieta, bet otrai 10.vieta...
Nu un kad LOV sāks dot naudu pēc manàm subjektīvām fana domām?
Tak nekad!
Kaut kāda sistēma un noteikumi ir vajadzīgi, un tā sistēma ir jāuzlabo!
Runājot par visiem šķēpmetējiem, tad ņemt vērā rezultātus vietējos mačos tikai pēc 3 mēģinājumiem...tas ir, lai jau met visus 6 metienus, bet vērtēt to, kurš brauc uz lielajiem mačiem ir pirmo trīs metienu iespētais....šogad aizbrauca Mūze un izgāzās, bet Sinta ir stabilāka, lai tiktu uz pamatsacensībàm lielajos mačos
Eiropas čempionāts ir Eiropas čempionāts un tas ka to ignorē citu valstu līderi nedod tiesības kādām struktūrām ignorēt Latvijas sportistu rezultātus tajā.

Par Madaru Palameiku,atļaušos pateikt ,man ir nojausma ka Latvijas līdzjutējs,žurnālisti un sporta funkcionāri pa lielam nau novērtējuši to ko viņa sasniedza pirms divām sezonām.Dimanta līga tas ir Hokejā NHL,basketā NBA.Es neredzu Latvijas vieglatlētikā tuvākajos 10 gados,kādu sportistu,sportisti kas var tikt regulāri aicināts(-a)uz Dimanta līgas posmiem.Madara nekad nau bijusi Špotakovas līmenī lai no viņas prasītu stabilus 64-65metrus.

Es ar vieglatlētiku aizrāvies biju tajā laikā kad Inga Kožarenoka izgāja uz mačiem LV,lai pietuvoties 60m(ar jauno šķēpu vēl LV nebija mests tik tālu)meta viņa 57-59 m robežās.Bet tagad sporta fani atēdušies,prasa metienu virs 62-63m.Nolaižaties uz zemes.

     [+] [-]

, 2018-09-03 16:22, pirms 3 nedēļām
Vina gan toreiz bija vieniga,kura nostarteja visos posmos tai gadaa

     [+] [-]

, 2018-09-03 17:03, pirms 3 nedēļām
FUNS rakstīja: Tieši tā. Tas ir mans viedoklis. Es pamatoju kādēļ tā domāju. Sportista ļoti svarīgs meistarības rādītājs ir stabilitāte un PK kopvērtējumu neuzvar gadījuma sportisti, viduvējība, bet PČ, OS var uzvarēt arī ar lielu veiksmes devu. Piemēram biatlonists Vinsents Džejs (Vincent Jay) ir olimpiskais čempions, PK labākā sezona kopvērtējumā 11. Izteikts viduvējs biatlonists kuram nospīdēja vienās sacensībās.
Olimpiskā čempione šķēpa mešanā Sāra Kolaka piemēram. Vai viņa patiešām ir viena no labākajām pasaulē.
Man nav pieņemams ka sportists sezonā ļoti labi nostartē vienās sacensībās(PČ, OS) un viņš ir A sastāvā , viņš ir izcils utt., bet pārējās visas ir vājas sacensības.
Protams ka tie kuri mazāk seko sportam , viņiemsvarīgi lai PČ, OS Latvijas vārds izskan pasaulē, jo tad seko līdzi kas un kā, bet citiem sporta pasākumiem seko mazāk. Stabilitāte ir svarīga.
Pateikšu domu,kur adaudziem nepatiks. 2016.gadā daudz vairāk vēlējos lai Palameika uzvar Dimanta līgas kopvērtējumu nevis OS. Tad Dimanta līgā varēja uzvarēt ar stabilitāti, tagad ir mainīti noteikumi un var uzvarēt arī ja divas reizes gadā ļoti labi nostartē. Palameika uzvarēja Dimanta līgu un tas ir izcils Latvijas sportistu sasniegums,ņemot vērā kāda bija tajā gadā Dimanta līgas punktu skaitīšanas formula.
Katram savas domas un lielākā daļa ir priecīgi ja sportists izšauj īstajos mačos un kaut vai pārējo gadu nedara neko. Man svarīgi lai sportists pierāda gada laikā visu laiku vai vizsmaz ik pa brīdim. Maratonistiem, demsmitcīņniekiem(septiņcīņniecēm) ir savādāk. Viņas nemaz nedrīkst daudz startēt gada laikā.
Tu aizmirsi būtisku apstākli - tādos PK neviens necenšās uz pilnu klapi, it īpaši pēcolimpiskajā gadā. Kāda jēga to uzskatīt par būtiskāku sasniegumu par OS vai PČ? Kaut vai paskaties uz skeletonu - PK posmos Dukurs grābj vienu kausu pēc otra, a kāda jēga, ja uz OS un PČ jau ir pavisam cita konkurence un medaļas vairs tik viegli nekrājās? Tas pats attiecināms arī uz citiem sporta veidiem. Jā, protams, Palameikas sasniegums ir diezgan iespaidīgs, bet atkal - neticu, ka tur sportisti nomotivējas tik labi kā uz OS vai PČ.

Tev jābūt autorizētam,