Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:103, Did:0, useCase: 0

Grosberga: "Biju spējīga uz kaut ko vairāk"

Grosberga: "Biju spējīga uz kaut ko vairāk"

Latvijas orientēšanās izlases sportisti Artūrs Pauliņš (no kreisās), Laura Vīķe, Sandra Grosberga un Edgars Bertuks, Latvijas izlases vadītājs Jurģis Krastiņš
Foto: Mareks Gaļinovskis

Orientēšanās 2018

Kaut Latvijas labākā dāmu orientieriste Sandra Grosberga sestdien Vecrīgā sasniedza savu visu laiku labāko rezultātu pasaules čempionāta sprinta distancēs, viņa uzskata, ka bija spējīga uz kaut ko vairāk, jo pārāk daudz spēka atdevusi rīta kvalifikācijā, kā arī kļūdās zaudējusi aptuveni pusminūti.

Sestdien notikušajās sacensībās Grosberga izcīnīja 17. vietu. Šis ir viņas labākais rezultāts šajā distancē, pavisam nedaudz pietrūkstot līdz Latvijas rekordam, jo savulaik Aija Skrastiņa spēja gūt 15. vietu sprintā.

"Mans mērķis pirms čempionāta bija uzlabot visus savus pasaules čempionāta labākos rezultātus. Sprintā tā bija 20. vieta, līdz ar to šajā ziņā varu būt apmierināta, tomēr biju spējīga uz kaut ko vairāk. No rīta jutos ļoti labi, bet pirms fināla starta man bija smagums kājās, kā arī sākās uztraukums. Jau pirms došanās distancē zināju, ka būs ļoti jācīnās," pēc sacensībām teica Sandra Grosberga, atzīstot, ka kļūdās arī zaudējusi aptuveni pusminūti. "Mums paveicās, ka nebija lietus. Puišiem līdz ar to bija daudz smagāk, jāpiedomā līkumos."

"Pēc šodienas pirmais smagums no pleciem ir novēlies, cerams, ka turpmāk būs vieglāk," pauž orientieriste atzīstot, ka kvalifikācijā, kas no rīta bija vieglāka un ātrāka, izskrējusies par daudz, līdz ar to vakarā pilnībā spēka nepietika. "Šis bija nedaudz sarežģītāks sprints nekā pagājušajā gadā, bet pirms diviem gadiem Zviedrijā bija ļoti grūti."

Tikmēr vīru sacensībās 22. vietu guva Rūdolfs Zērnis, kamēr attiecīgi 32. un 33. pozīcijā bija Andris Jubelis un Artūrs Pauliņš. Ja dāmas skrēja vējainā, bet sausā laikā, pirms vīru mačiem sākās ļoti spēcīgs lietus.

"Noteikti esmu apmierināts. Pēc junioru vecuma biju pievērsies meža distancēm, bet šovasar apņēmos sagatavoties arī sprintam. Sasniedzu labu rezultātu, turklāt par laimi nenokritu. Lietus ietekmēja, bet ietekmēja visus. Daudzi kontrolpunkti bija māju stūros, bija grūti nobremzēt un pēc tam uzsākt skriet," saka Rūdolfs Zērnis. "Kopumā sprintā jūtos ne tik pārliecinoši, tomēr pēdējās sacensības bija labas un zināju, ka varu sasniegt veiksmīgu rezultātu. Mērķis bija tikt minūti zem uzvarētāja, tas izdevās, nevajag sūdzēties, jāturpina trenēties."

"Ceru uz vidējo distanci, kā arī stafeti. Izlasē esam ļoti draudzīgi, visi viens otru labi pazīstam, nav nekādu problēmu," pauda Zērnis, sakot, ka pirms desmit gadiem licies neticami, ka Latvija var sarīkot šāda līmeņa orientēšanās pasākumu. "Esmu pusprofesionālis jeb amatieris ar profesionālu attieksmi. Studēju Zviedrijā un divreiz dienā trenējos. Orientēšanās sportā labāko trīsdesmitniekā visi ir vismaz pusprofesionāli, bet labākie - pilnīgi profesionāļi. Kā nokļuvu orientēšanās lielvalstī Zviedrijā? Jau no jauniešu vecuma piedalījos tur sacensībās un izlēmu, ka vēlos studēt tieši tur. Mums šeit ir 6-7 skrējēji un ir grūti progresēt, bet tur milzīgā konkurence dzen uz priekšu. Izvēlējos universitāti, kurā ir orientēšanās treniņi un pat esmu dalījis dzīvokli ar vienu no šī čempionāta Zviedrijas izlases sportistiem."

"Rezultāts ir atbilstošs spējām. Lietus patraucēja, jutos nestabili, pāris vietās bija šoks, ka kājas paslīd, tomēr visiem ir vienādi. Noskrēju savu spēju robežās - ļoti labi, bez lielām kļūdām. Kad pašā sākumā gandrīz nokritu, turpinājumā skrēju uzmanīgāk," saka Andris Jubelis. "Galvenās čempionātā būs meža distances - stafete, garā distance. Sprints bija ievads, lai ieskrietos. Jūtos labā formā. Gatavojāmies ilgi, trenējos daudz, ļoti daudz brīvā laika veltu treniņiem."

"Ikdienā man ar vecākiem pieder bioloģiskā piena lopkopības saimniecība, bet laiks atrodas gan orientēšanās sportam, gan saimniecībai," stāsta Jubelis. "Madonā ir Smeceres stils un man patīk skriet kalnos, kādi gaidāmi Siguldā. Ceru, ka tā būs mana priekšrocība."

Ar startu apmierināts nebija Artūrs Pauliņš, kurš arī ikdienā ir lauksaimnieks. "Nespēju paskriet savu spēju robežās, fiziski nejutos labi, uz šo distanci netrāpīju fiziskajā formā. Uz aci liekas, ka distancē kļūdu nebija - kā bija plānots, tā skrēju. Cerēju skriešanā būt kādu pusminūti ātrāks."

"Ikdienā kopā ar brāļiem esmu bioloģiskais lauksaimnieks. Tuvojoties pasaules čempionātam, uzmanību veltīju tikai sportam. Jau pirms čempionāta jutu, ka sprintā man nav tas lielākais ātrums, ceru, ka mežā būs labāk," stāstīja Pauliņš. "Man ir ļoti laba redzes atmiņa. Kaut divus gadus nedrīkstēju atrasties Vecrīgā, kādreiz te bijušas sacensības. Savukārt šodien kvalifikācijā bija mērķis tikt trijniekā. Pirmajā distances pusē tāds biju, bet tad pēc kļūdas samazināju tempu. Labi, ka ne pavisam, jo būtu vēl piecas sekundes lēnāks, netiktu finālā."

"Paši spriedām, ka vieta divdesmitniekā būtu normāli, ja kāds ieskrietu desmitniekā, ko Sandra bija spējīga izdarīt, būtu ideāli," sarunā ar Sportacentrs.com teica Latvijas izlases vadītājs Jurģis Krastiņš. "Ja Rūdis būtu ticis divdesmitniekā būtu pavisam labi - rezultāti ir blīvi."

"Grūti pateikt, kas notika ar Sandru. Veikt divus startus dienā nav vienkārši. Bet šis ir tikai sākums, Sandrai čempionātā jāskrien vēl četri starti," Krastiņš teica par atlēti, kura atzina, ka gan kvalifikācijā izlikusi pārāk daudz spēkus, gan uz kļūdām zaudējusi pusminūti. "Rīt jātiek desmitniekā. Sprinta stafetē visu izšķir meiteņu etapi, jo džekiem rezultāti ir blīvāki. Sandra ir labā formā, Inga Dambe arī, tas ir galvenais priekšnoteikums. Stafetē čaļi vairāk iespringst un cenšas pēc iespējas ilgāk turēt ilgi vadošajiem sportistiem, tomēr arī nedrīkst sākt par ātru, jo tad var izkrist ne tikai no pirmās, bet arī otrās grupas, savukārt atgūt vietu pēc tam ir ļoti grūti."

No Latvijas sportistiem šodien finālā netika 43 gadus vecā Irita Puķīte un Līga Valdmane. "Līga nevarēja fiziski, bet Irita mierīgi varēja tikt finālā. Irita ir, iespējams, šī čempionāta vecākā dalībniece, tomēr viņai ir ļoti laba tehnika. Viņa vēlu sāka nodarboties ar orientēšanos - būtu to sākusi ātrāk, viņai karjerā būtu interesanti ieraksti," pauda Krastiņš.

Augstākā līmeņa orientēšanās sporta sacensības Latvijā notiek pirmoreiz un ilgs arī visu nākamo nedēļu. Turklāt šī ir pēdējā reize, kad pasaules čempionātā vienlaicīgi tiek aizvadītas pilsētas un meža disciplīnas. Rīt Āgenskalnā notiks sprinta stafetes, bet pēc tam sacensības pārcelsies uz Siguldu un Turaidu. Pasaules čempionātam pieteikušies 345 sportisti no 49 valstīm.

  +1 [+] [-]

, 2018-08-04 18:15, pirms 2 nedēļām
Irita nav vecākā, ir arī iena 71. gadā dzimusī skrējēja...

  +1 [+] [-]

, 2018-08-04 18:26, pirms 2 nedēļām
Prieks par vietu, bet uz ko biji spējiīga to arī izcīnīji.

  -1 [+] [-]

, 2018-08-04 19:26, pirms 2 nedēļām
Kā man kaitina šitie teksti pēc finiša - es varēju vairāk.. nu nevarēji ja reiz esi tur kur esi.

Tā ir latviešu sportistu slimība visos sporta veidos.

  -1 [+] [-]

, 2018-08-04 23:00, pirms 2 nedēļām
Ja cilvēks ir spējīgs uz kaut ko, tad tas to arī izdara, protams, ja neesi valsts prezidents, kas vienmēr ir sagatavojies, bet... pššš', kā caura riepa!
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

     [+] [-]

, 2018-08-05 18:17, pirms 2 nedēļām
Бpocить кypить нaвceгда всего за день? Лeгкo, нo только этим дедовским методом - https://elbo.in/vdoh Излeчит дaжe опытных курильщиков с 30-40 летним стажем. Кypилa 14 лет пo пaчкe-полторы вдeнь, но бросилa без физический и моральных усилий за 1 день!

Tev jābūt autorizētam,