Intervija ar U-18 izlases spēlētāju Ilzi Jākobsoni (II daļa)

Lasīt intervijas I daļu ar Ilzi Jākobsoni: Iepazīsti Latvijas U-18 izlases spēlētāju Ilzi...

Pašlaik LSBL pārstāvi SK ''Cēsis'' ,kā vērtē savu sniegumu komandā?
Savu sniegumu pagaidām pilnībā nevaru novērtēt, jo esmu nospēlējusi tikai pusi no sezonas. Komandā esmu iejutusies ļoti labi un arī trenere man dod lielu spēles laiku, kurā varu parādīt uz ko esmu spējīga. Tomēr iet kā pa viļņiem ,labas spēles mijās ar ne visai labām, kurās sanāk kļūdīties. Vēl ir priekšā otra sezonas daļa, kurā centīšos darīt visu iespējamo, lai palīdzētu komandai un uzlabotu arī savu sniegumu .

Iepriekšējā sezonā ,kā arī šajā aizvadi lielu spēļu skaitu uzreiz vairākās komandās. Vai nav fiziski grūti visu apvienot? Kā ar traumām?
Pirms pieņēmu lēmumu spēlēt vairākās komandās, protams, tika apspriests vai varēšu to visu ‘’pavilkt’’ fiziski. Pagaidām, ja godīgi, nav tik grūti kā biju iedomājusies. Tieku ar visu galā, bet atzīstu ir dienas, kad jūtos izsmelta pavisam. Nav ne fiziskā, ne morālā spēka kaut ko darīt. Tādos brīžos es sev atgādinu par saviem mērķiem un cenšos grūtības aizmirst, nav laika sevi žēlot! Ar traumām ir tā, ka šajā sezonā viņas ir mazdrusciņ vairāk nekā iepriekš. Guvu potītes satiepumu, kuru neesmu paspējusi izārstēt, jo bija vairākas spēles pēc kārtas gan pie Cēsu, gan Valmieras komandām.
Gribu palīdzēt abām komandām, tagad ir tā ,kad katra mazākā mikrotrauma noved mani pie lielākas traumas nekā sākotnējā brīdī izskatās. Paldies dievam, mums ir labi komandas ārsti, kas man palīdz ar traumām tikt galā.

Pašlaik mācies Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā. Vai vari apvienot mācības ar sportošanu?
Teikšu tā, nav tik grūti kā varbūt liekās. Cēsu komanda trenējās Rīgā, braukāju divas reizes nedēļā uz treniņiem tur. Daudzi jautā vai varu apvienot mācības- bet atbildu godīgi, autobusā izmācos vairāk nekā esot mājās, jo mājās man ir viss iespējamais, lai nepiespiestu sevi mācīties( dators, gulta, televizors..), bet autobusā divu stundu braucienā man nav ko darīt un tad es arī centīgi mācos. Liels atbalsts ir arī no skolotājiem, kuri dažreiz izpalīdz, par ko arī liels paldies viņiem.

Kādi plāni pēc skolas beigšanas?
Pēc skolas beigšanas noteikti domāju turpināt mācīties. Vairāk domāju par mācībām ārzemēs. Gribu iet māsas pēdās un iespējams iegūt tieši tādu pašu izglītību ASV kā viņa. Vēl ir laiciņš padomāt, kas un kā. Noteikti mācības gribu apvienot ar basketbolu.

Kā bez basketbola aizpildi savu brīvo laiku?
Šogad varu teikt ,ka nav īpaši daudz brīva laika, bet kad tas parādās vairāk mēģinu veltīt sevi atpūtai mājās ar ģimeni vai draugiem. Kad ir ziema noteikti apmeklēju kalnu, kurā atpūšos braukājot ar sniega dēli.

Vai ir kāda spēlētāja ,kurai vēlētos līdzināties nākotnē?
Noteikti negribētu līdzināties nevienai. Gribētu atšķirties tieši ar savu talantu un prasmēm. Ir spēlētājas kā, piemēram, Anete Jēkabsone, sava māsa Zane Jākobsone un Cēsu komandas pieredzējušās spēlētājas Zane Lapsiņa, Anda Eibele, Liene Bernsone, Anete Horelika, Agnija Reke no kurām ņemu piemēru un gūstu jaunas zināšanas.

Ilze SK "Cēsis" izlases sastāvā

Vai ir kāds klubs, kuru startiem seko līdzi?
Sekoju līdzi ļoti cītīgi māsas klubam Spānijā ‘’C.B ARXIL’’. Tāpat arī vīriešu klubiem no Latvijas, piemēram, pašmāju BK "Valmiera", Ventspils, VEF komandu spēlēm, kā arī visām jauniešu un pieaugušo izlasēm.

Ko vēl gribētu pieminēt?
Gribētu ļoti lielu paldies pateikt savai ģimenei un draugiem! Viņi vienmēr ir atbalstījuši un ļāvuši aizmirsties par grūtībām! Kā arī novēlēt visiem jaunajiem spēlētājiem lielu izturību un gribasspēku! Lai viss iecerētais izdodas!